Uzlabotās mājas

Rīta rasa pļavā,
Asaras mātes sejā,
Par pasaules ceļā
Palaisto bēnu,
Ir pilni labirinti,
Ar tiem,
Kas dzīves jēgu pēta,
Ko nosaka cena,
Vai zinu es savu?
Cik dosi būs labi,
Jo dzīvot gribu,
- Šai dienai,
Bet pienāks reiz gals,
Kad valdīs vien barters.
Un aiz loga skanēs
Vecais labais tramvaja blūzs,
Kas modinās mani,
Lai dotos uz darbu.
Un asaras saskries tev acīs,
Kad dzirdēs valodu svešu,
Vai esi tu mājās,
Nē, Parīze, Londona, Ķelne,
Šo vietu latvieši sauc,
Par savām jaunajām mājām
Bet dzimteni savu par ...
Ar izplestām kājām.