Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sapnis.
Ir tik savādi - dzīvot, bet tik ļoti skumt,
Ir savādi kā viss beidzās, vēl nekas itkā nesācies, Es gribēju, lai mainies, bet kad sapratu, ka to nemaz nevajag, Bija jau par vēlu, par vēlu, lai pateiktu, ka to nožēloju, Nav pareizi gribēt, lai mainies, To dienu es nolādu katru dienu, katru mirkli, Ko pavadu bez tevis, darītu visu, lai to mainītu, Sirds saraujas čokurā, kad saprotu, ka nebūs mirkļi ar tevi, Reizēm es sapņoju, redzu mūs abus stāvam lietū, Es skūpstu tevi, tavas lūpas, ieskatos tavās acīs un redzu.. Redzu, tos mirkļus, kas mums bijuši un būtu, Es vairs apkārt neskatos, jo viss ko redzu esi tu, Viss, ko man vajag esi tu, šis mirklis liekas kā mūžība, Un tad es pamostos, jo tomēr tā nav mūžība.. Es labprāt visu dzīvi gulētu, ja vien tu būtu manā sapnī, vienmēr..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|