Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kas esmu es?

kā pukst salausta sirds?
tāpat, kā pukst duncis manī..
klusi un sāpīgi atskan ik puksts..
- es
- Tevi
- mīlu
- Tu
- mani
- Nē
un tad tā vairs nepukst..
ir klusums..
pazūd sāpes..
ja man vairs nav sirds, kas esmu es?
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-07-28 09:09 
Atkal klM uzdarbojies ar saviem lišķīgajiem solījumiem!!!
 eugen  2010-07-28 09:24 
..saapiigi tas ir bet bulta ne katreiz caururbj 2 sirdis :) [var 1 var 3 un vairaak
;p]..
 maija49  2010-07-28 10:51 
Nu patiešām, gribas nošauties, tik pistoles nav. Mēs lielākoties iemīlamies ne tajos,
kas mūs mīl..
 Lindya  2010-07-28 12:25 
jā, K-m mani kārtējo reizi apčakarēja.. :) ..
iemīlēties, tā ir visskaistākā sajūta,
ko vairs nekad nevēlos izjust, bet noteikti izjutīšu, gribu to vai nē..
 Naktsvijole_es  2010-07-28 15:39 
Viss pāriet,arī sāpes..:)
 assortina  2010-07-28 18:00 
Kādreiz tā būs tikai vēsture...! :)
 Lindya  2010-07-28 18:36 
noteikti.. kādreiz atradīšu donoru, būs jauna sirds ko atkal raustīt gabalos.. un
tad.. tā atkal būs vēsture..
 klusaisMiileetaajs  2010-07-28 19:33 
Tas nebija duncis! Tas bija mīkstāks daikts. :)))
 Lindya  2010-07-28 19:53 
Un par ko tad es runāju? Protams par mīkstu daiktu, bet nedrīkst jau tā atklāti,
jārunā metaforās..
 publicists  2010-07-28 23:04 
tikai vienu?
 Lindya  2010-07-28 23:20 
ar vienu pietiek
 klusaisMiileetaajs  2010-07-29 19:15 
Ak, Lindya..! :)*
 Lindya  2010-07-29 22:15 
klusais, Tu tagad centies pielīst, vaine?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?