Pilsēta

Kāda dīvaina pilsēta, dīvaini ļaudis
Kādā savadā ritmā skrien laiks
Lai nolādēts tas, kurš saprātu skaudis
Un tas, kuram jānolaiž tvaiks

Kāds neprāta grims un neprāta lomas
Šajā dzīves teātrī spēlē
Kam pieder šīs režija, perversās domas
Ko protestē, un par ko vēlē

Es aicinu - draugi, apaujiet kājas
Un dodieties visi man līdzi
Jo zinu šos ļaudis, ielas un mājas
Bet atpakaļ būsim mēs drīzi

Vai redziet - tur snauduļo bārā pie letes
Ar degunu glāzītē bakstot
Kāds prokurors svarīgs, ko nelaiž pie šeptes
Nu laiks paiet, atmiņas rakstot

Brauc garām pa ielu uz karietes bukas
Kāds smaidīgais, pātagu rokā
Ilksis velk ļautiņi, dažs jau bez dukas
Jums, tautieši, jāturas kopā !

Kāds komponists zināms, ar pasaules vārdu
Stāv saskābis bulvāra malā
Tam torti sviež sejā svešs cilvēks ar bārdu
Skan "Plaukš" - un koncerts ir galā
Datoru ģēnijs zem kastaņas parkā
Sēž, skumīgi grozīdams galvu
„Es uzlauzu pasauli, Dievs mani lai sargā”
Vai miljardu dosiet par balvu ?

Uz pilsētas galvenā laukuma danči
Tur saulē kūst asfalts un galvas
Ēnainās vietās tup vārnas un kranči
Un brīnās – tie laikam no alvas

Bet dzelzceļa stacijā milzīga drūzma
Te pavada, gaida un tirgo
No kaimiņu pilsētām tūristu gūzma
Un cerību reklāmas mirgo

Tā pamazām pilsētas ielas kļūst tukšas
Kur dīvaiņi, statistu bari
Uz pilienu medus skrien rijīgas mušas
Bet pilsētas kokam kalst zari

Nu, draugi, mēs esam pie pēdējās ēkas
Ar to ir šis pasākums galā
Ja vēlaties, citudien stādīsim sēklas
Jaunam parkam lielceļa malā