Aizskaramā

autors: revelinio [dzejoļi]

Aizskart viņu mēģināju,
Bet vai maz vajadzīgs tas man?
Jā, gribu sajust kāda dvēseli smeldzam!
Daba mana nepieradināmā pie atbildības saucama.

Viņa teica jā ,un es nezināju,
Smieties vai samierināties,
Ticēt vai iztēloties?
Varbūt viņa nemaz nav tāda?

Gribējām visu tagad un uzreiz,
Bet kā ar nodomiem un motīviem?
Patiesi vai sacerēti tie,
Izzināt to lemts man nebūs.

Runāt ir grūti, bet domāt vēl grūtāk,
Vai nozīme tam vairs kāda?
Drīz manis šeit vairs nebūs
Un viņas jau ne tik...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-07-22 16:42
Konsultējies pie klM, viņš neliegs padomu šajā jautājumā.
klusaisMiileetaajs	2010-07-22 17:40
Jā!
Naktsvijole_es	2010-07-22 20:48
Kas bijis,bijis,izdari kopsavilkumu un dodies tālāk...vēl daudz tādu brīžu būs,kad jutīsies sevī un notiekošajā apmaldījies,kā trijās priedēs..:)
hefny	2010-07-23 16:36
hmm rezumē? mirklis vien īss, viss gaistošs un irst.
ZARNU_MAISS	2010-07-23 16:37
Vieglāk kļūs kad attīrīsi sevi no negatīvajām enerģijām un sārņiem.
klusaisMiileetaajs	2010-07-23 19:51
Neko nesniegšu!
papardes_ziede	2010-07-25 00:07
Baigi labais.
ahma	2010-08-01 10:35
Pārāk visu sarežģi,mans subjektīvais viedoklis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!