Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Melu akā

Es klusi gāju savu ceļu,
Cerot - nemanīs neviens.
Es eju tur, kur nav neviena,
Tur, kur klusi valda prieks.

Bet pāri manam miera ceļam,
Kurā centos noslēpties,
Nāca pāri vēju šalkas,
Brāziens ass iz pazemes.

Pazudu es vārdu katlā,
Runās, kuras ļaudis trin!
Tagad tupu melu akā,
Kurā naids pār mani zviln.

Vai citu sāpes prieku gādā?
Vai sarunas ļauj dzīvot tiem?
Tiem, kas runājot tev smaida,
Bet, kad aizej - skaļi smīn!

Ja zinātu, cik grūti akā!
Akā, kura gaisma zūd!
Kur ūdens katru dienu augstāk
Pāri manai galvai plūst...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-07-21 20:16 
Vot, šitais ir labais! :))) Es jutu, ka Lauris var arī kaut ko priecīgu uzrakstīt.
:))
 laukroze  2010-07-21 22:42 
neatbalstu melus..;)
 straume22  2010-07-22 09:12 
"Tur, kur klusi valda prieks."...?Ja klusajamMē patīk,tātad stulba dzeja...
 Plaanpraatinjsh  2010-07-22 16:46 
Pamatīgi un izsmeļoši esi visu pastāstījis,laikam esi aku racējs-cienījams amats.
 klusaisMiileetaajs  2010-07-22 17:45 
Pati tu, straume, tāda!
 straume22  2010-07-23 08:35 
Uz sevis,klusaismē paskaties!
 ahma  2010-08-01 10:26 
Labi uzrakstīts!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?