Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kam es Es mak.
Un apstājas,
šķiet – re, kā tā Par to es/ne’vēlos domāt - Kāpēc man rītu jāceļas Ar mokām un vai prieku... Es abas acis atvēršu un ieklausīšos es ēnās! Nav atmiņu - uzreiz - tūlīt Tās atausīs, bet vēlāk. Es atmostos – nu re - kā tā Kāds tak par mani domā - Es atkal esmu pamodies un labākajā labā omā. Ar prieku rītu sagaidīt, tas mani aijā -aijā... Es visu dienu satveru Ik katra diena svaiga Nav atmiņu - uzreiz - tūlīt Tās ataust bišķi vēlāk, Ar katru dienu saprotu Es varu Varu vairāk, Vairāk. Mēs tagad tikai mostamies Velns – iedzersim, - Lai vēlāk. Lai neatmostamies – Lai ekonomēt vairāk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|