Uz debesīm

Uz debesīm



Pietiek pa zemi līst tā, kā sliekai,
Tā jau nav dzīve, zem kājām maz prieka,
Pacel uz augšu,pret debesīm acis,
Apžilbsi sākumā,sirds taisīUz debesīms traci.


Debesis tālu, ir zeme zem tevis?
Dievs diemžēl spārnus tev nebija devis?
Kam lemts ir rāpot vai līst....Kam tam debess?
Varbūt ka paveiksies, nenomīs tevi?


Neesi slieka, kā tauriņš rod spārnus,
Lai arī sākumā bijis tu kāpurs,
No sava kokona laiks izkūņoties,
Iztaisno spārnus un debesīs tiecies.


Debesis, brīve... Būs tauriņu tīkli,
Kuros alks sagūstīt tevi ik mirkli,
Neskrien uz sauli, jo apsvilt var spārni,
Lidinies prātīgi, putni ir kāri.