Es paceļu kausu

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es paceļu kausu - par mirušām cerībām!
Par domām un jūtām, kas pamestas
Guļ krāsmatu drupās uz kvēlošiem pelniem.
Es paceļu To un tukšoju sausu:
Kur tālāk man doties, kur ticību rast?
Vai dvēseli turēt,vai atdot to velnam?

Es izdzeru kausu - pilnu ar mokām,
Ar asarām sausām un neizraudātām.
Tukšs galvaskauss guļ manās rokās:
Vai kādreiz tas smējās un asaras lēja?

Es paceļu kausu- un turu to iztukšotu:
Pret debesīm melnām un citreiz zilām.
Tad metu pār plecu, atdodams vējam.
Es savas ciešanas dzēris pa pilnam..
Pasaulē dodos pēc sapņa - zilgani lillā .

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2010-07-08 20:37
Savādas asociācijas ar "zilgani lillā"...[aiziet ieraut šļuku] :)
assortina	2010-07-08 21:20
Kausu vajag mest pret grīdu, lai saplīst - uz laimi! :) Ko vējš darīs ar Tavu kausu??
piparmeetra5	2010-07-08 22:00
Mja...
vanadziene	2010-07-08 22:46
Cerība mirstot pēdējā... Vai tev nav par agru celt šo kausu?:)
locitajs	2010-07-08 23:28
pataloganatoma slēdziens-smaidīja gan kādreiz tas galvaskaussDDDDDD
klusaisMiileetaajs	2010-07-09 07:37
Baigi drūmais dzejolis...
straume22	2010-07-09 08:28
Kāda starpība par ko piedzerties, ka tik kauss pilns, iemeslu pilnas malas...žūpis.
Naktsvijole_es	2010-07-09 09:49
Pacelsim vēl vienu kausu-par jaunām cerībām un sapņiem jauniem..:)
Fuuksis	2010-08-06 23:52
Vai es drikstu nokopēt

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!