Negribas ticēt...

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Negribas ticēt, ka nenāksi rīt,
Pretī pa ielu man smaidot,
Dvēsele tava starp mākoņiem mīt,
Jūtu to saulstarus skaitot.

Neesi aizgājis,esi kā vējš,
Ausīs kas čukst klusi vārdus,
Vakars kad sarkstošo saulrietu dzēš,
Atmiņas dāvā man spārnus.

Pieskaries,noglāstot vaigu,kā zars,
Sargā kā sargeņģelis,
Nesatikšu kaut ikdienā vairs,
Sajutīšu gan tevi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2010-07-07 23:01
Tāda gaiša noskaņa! Jauks veltījums!
laukroze	2010-07-08 00:00
ļoti jau romantiski..;)
blackeyedpea	2010-07-08 00:44
veltījums izjusts, tas tiesa, bet man ir "iebildumi" pret vārdu kārtību šeit: "Nesatikšu kaut ikdienā vairs"... Es saprotu, ka dzejā to vārdu kārtību pieļaujams variēt, tomēr konkrētā gadījumā "dikti krīt acīs" un liekas ārkārtīgi samāksloti - šajā vietā zūd tā sirsnība un garīgais vieglums, ar kādu par zaudējumu tika runāts iepriekšējās rindās.
Aijassmaids	2010-07-08 04:32
Pareizi,jo dzejolis domāts ne jau vienkārši aizgājušam draugam...Cilvēka vairs nav.
klusaisMiileetaajs	2010-07-08 08:39
Vot, tā...
straume22	2010-07-08 09:19
Jauka Dzeja!
Naktsvijole_es	2010-07-08 14:50
Tam cilvēkam ļoti patiktu šis veltījums...man arī patīk..
piparmeetra5	2010-07-08 20:45
Aizkustinošs...
Aijassmaids	2010-07-08 21:33
Mani palūdza sacerēt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!