Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ceļavējš

Pilsēta noslaucīja jasmīna ziedputekšņus no tavām smalkajām potītēm,
lietus noglāstīja tavus brūnos plecus,
vējš noslēpās tavos matos,
klusējot tu devies liepziedu smaržu peldē,
pilsētas bite augstos papēžos,
sešas laiviņas palika parkā uz soliņa,
svešus priekus tu priecājies,
svešos logos tu lūkojies,
pazaudēji sevi skatlogā,
ne tu biji tai atspulgā,
papēži iegrimst siltajā asfaltā,
izgarojis tavs pēdu nospiedums rasas pilienā,
atbrīvo vēju, izlaid matus,
uzvelc laiviņas, vējš tevi aiznesīs,
pa ceļam mākonis tevi noglāstīs,
pa ceļam, Saulīte tev pasmaidīs,
nāks miglots rīts un spirgtā rasa,
tavas maigās pēdas sadziedēs.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-07-06 17:37 
Pa pilsētu ar plikām kājām staigāt tiešām nav prāta darbs.
 assortina  2010-07-06 21:04 
Skaisti - ļoti romantiski un izteiksmīgi!
 hefny  2010-07-06 21:49 
hmm-vai locītājs sapirka viņai tik daudz smuku laiviņu,ko tā-izmētāt-pa parka
soliņiem!
hmm-nu gan samīlējies-iet un lasa viņas atstātās mantas--kaut kur-vai
klaitu ar viņai vējš nenorāva un liepas zarā iemeta?
viņai skaista apalšveļā-zīdaini
maiga-rasotā parka zālē-kā samtains čyuksts,un augums-rita pielietā nojausmā-skaisti
izceļas starp-parka skulptūrām trauslām!
utt
 piparmeetra5  2010-07-07 08:30 
Cool!
 Naktsvijole_es  2010-07-07 18:39 
priecājos,ka Tavas cinisma bruņas reizēm aizmirstas mājās..:)
patīk..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?