Mazpilsēta

No vēsturiskiem notikumiem ēnā,
No pārpildītām autostrādēm prom,
Bez stresa, politiķu netraucēti,
Vēl daudzi klusā nomalē te mīt.

No turienes, kur tribīnes un stēlas
Gan uzbūvē, gan atkal ārda nost,
Līdz šejienei nāk tikai retas ziņas -
Pa laikam kāda skaida zemē krīt.

Vēl ļaudis vistas, kazas cenšas audzēt,
Pie reizes precas, dzīvo kā nu spēj...
Vien dzemdē reti, vairāk projām aizbrauc,
Un plītē nejēgā, lai vieglāk brist.

Nu atjaunotas dzirnavas un templis,
Bet miltus nemaļ, grēkus nesūdz vairs,
Vien jauno laiku vecie komjaunieši
Tur pilīm atslēgas nes iesvētīt....

No Rīgas burzmas te nu nav ne smakas,
Tik mājas – darbs, uz tirgu iepirkties...
Un tas, ka Pēcim patīk Jāņa Grieta -
Ir svarīgāks par vēlēšanām rīt.

Bet naktis šeit, kā brīnums pāri slejas,
Pat divpadsmit – šķiet vēla stunda jau...
Bez laternām, bet zvaigžņu – pilna debess!
Nu ko lai dara, ja šeit dzīvot tīk?