Nav diena pelēka

Tu velti skumsti,pelēka ja debess,

Drīz mākoņsegā caurums izplīsīs,

Un lapām cauri saule spīdēs acīs,

To pati,savām acīm, skatīju.



Uz mākoņmalas apsēdies kaut domās,

Un paveries, tev lejā māju es,

Tik sīciņa kā ziedu kausos bites,

Ja būsi makoņos,to sirdī jutīšu.



Ir pasaulē daudz brīnišķīgu lietu,

Uz visu bērna acīm paskaties,

Spēj puķi dzirdīt niecīgs rasas piliens,

No lietus radi prieka varavīksni tu.



Nav dienu pelēku, ir tik daudz krāsu apkārt,

Nav dienu pelēku, zied plavās ziedu daudz,

Tos paņemt līdzi,dāvāt draugiem atļauts.

Lai mākoņlogu tiem -uz mirkli atvērtu.