Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izmisuma solis

Viņš lūdza piedošanu tēvam,
Kurš dažbrīd varēja būt sūrs.
Prasīja viņš piedot mātei,
Par to, ka mājās viss būs kluss.

Viņš nevarēja dzīvot ēnā,
Dienā, kurā gaisma zūd.
Tāpēc auklu saistot sāka.
Tipināties, Dievu lūgt..
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-06-30 19:07 
Datipinājies...
 laukroze  2010-06-30 22:52 
tā jau ir, ka pa daudz tipina..:)
 eugen  2010-06-30 23:43 
..lasot sjo autooru pa laikam sjkjiet ka vaardi textaa kaartojas bez autoora zinjas
un vrb pat bez jeegas [Hljebnjikovam tomeer bija vairaak meloodijas]..
 lauvene4  2010-07-01 00:23 
Ko nozīmē "tipināties"? Vai nu es neesmu latviete, vai arī latviešu valodā tomēr šāda
vārda nav. Var darināt jaunvārdu no "tipināt", bet maza bērna tipināšana pie it kā
nopietna teksta neder...Esmu neizpratnē.
 Lauris_gegeris  2010-07-01 01:48 
eugen - tāds ir mans stils.. :P pašā pirmajā dzejolī jau par to atvainojos!
:))
lauveme4 - tas cilvēks ir bērns!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?