Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

VV_2

Es noliecos kā pļavas zāle
Kad dienvidū jūnija vēji rotaļājas
Un ilgas pārveļas kā sudraba vilnis
Kad skatiens taus kā dievu elpa
pārslīd pāri manai vientulībai.. pāri..


*

gaiss karstumā matēts virmo
surdīnē pilsētu un ļaudis
tveice kā kazanova
ielas pārvērš ellē
kārdinājums kā straume
aizskalo domas un darbus
[ak šis mini]


Viedokļi par dzejoli
 malva  2010-06-30 16:24 
ugji? ( lai nebūtu tik vientulīgi ;) ) vai nu vai nu (kad es augu, bija): vai nu
`pāri pār manu vientulību` vai `pāri manai vientulībai` :))
 eugen  2010-06-30 18:43 
eugen parskata iesuutiito materiaalu [ugjis nau onlainaa] mea culpa mea maxima
culpa..
 klusaisMiileetaajs  2010-06-30 19:11 
Iedzer kādu aliņu! :)
 malva  2010-06-30 21:27 
dan`u, eugen, Tu taču redzi, ka tā kulpa nav tik liela, kā malvas vēlēšanās ar ugji
pāris vārdus pārmīt ;)
 assortina  2010-06-30 22:17 
Ļoti romantiski! Man patīk! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?