Neredzamā savienība

autors: Lauris_gegeris [dzejoļi]

No bērnības siltajiem glāstiem
Un skūpsta, kas silītē likts,
Es redzēju savu māti,
Kura glaudās pie tēva sirds.

Mūs vieno nebeidzami stāsti,
Kuri kvēli sirdī mirdz.
Mūs vieno mīlas pilnie glāsti,
Kuru dēļ kļūst gaišāks rīts.

To zinu no bērnības agrās,
No skūpsta, kas silītē likts.
Mūs vieno kaut kas savāds,
Neredzams, bet - īsts!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2010-06-29 18:13
Ļoti sirsnīgi! Visu cieņu veltījumam!
klusaisMiileetaajs	2010-06-29 19:45
Seksīgi vecāki, seksīgi bērni. :))
sekspiirs_5	2010-06-30 00:38
Doma laba. Kurikasi atkal lieki.:)
blackeyedpea	2010-06-30 23:53
kurikasi... :))) smejos par saliidzinaajumu :)))
Lauris_gegeris	2010-07-01 01:51
sekspiirs_5- nu nekādīgi no "kurikasiem" netieku vaļā! :)) assortina - PALDIES! :}

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!