Mozaīka.

autors: Domataja [dzejoļi]

Vakar Tev saplīsa
Tava stikla bumba.
Vairs tikai lauskas
Mētājas zemē.

Tu paņem ar sirdi
Un saslauki lauskas.
Tās mazliet dur,
Bet pārciest to var.

Tu sastum tās kaudzītē
Un līmēt sāc,
Bet ne jau lai saliktu
Bumbu no jauna.

Tu veido mozaīku
No lauskām šīm.
Tur nav nekā lieka
Un nepietrūkst ar`.

Jo tā Tava mozaīka,
Kas sirdī pie sienas
Stalti nu slejas
Kā atmiņu albums mazs.

Tā ir Tava mozaīka
No atmiņu lauskām celta,
Lai nedurtos tevī tās vairs,
Bet smaidu par bijušo sniegtu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2010-06-28 19:30
Interesants skatījums!
klusaisMiileetaajs	2010-06-28 21:26
Ļoti savāds vērojums.
Naktsvijole_es	2010-06-28 21:32
Saimnieciska pieeja ..nav bumbas,ir mozaīka..:)
kwazimorda	2010-06-28 21:55
Piekrīt N_es.
laukroze	2010-06-28 23:44
piekrītu kM, pa ļoti savādc dzejs..;)
lauvene4	2010-06-29 12:34
"Tur nav nekā lieka Un nepietrūkst ar`.":) Ir labi, Ka sakārtot veselu var:)
sekspiirs_5	2010-06-30 00:58
No stikliņiem salīmēta un gaismas apspīēta bumba taču ir diskotēka - dejo un priecājies! :))
Domataja	2010-07-01 23:01
Mm, prieks, ka jums patika mans skatījums un dzejolis par to. :) sekspiirs_5 - lieliska doma. :)
ahma	2010-07-11 17:17
Labāk pasmaidīt par bijušo :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!