Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bērēs

Egļu zaros vēji trauc,
Vārnas kokos skaļi sauc,
Zemi silda saules stars,
Jo tajā gulsies cilvēks mazs.

Klusām sāpes balsī liekot,
Bēru vedējs blakus iet.
Viņš saka:"Nežēlo, bet atdod,
Palūdz Dievam palīdzēt!"

Bet asaras, kas rit pār vaigu,
Neļauj sāpes izkliedēt,
Viņas uzkrīt sirdij maigi,
Cerot viņu noremdēt.

Bet sirdij šobīd nerast mieru,
Jo asaras uz rētām līst,
Un cilvēki, kas stāv gar sienu,
Neļauj viņām pārstāt krist.

Tagad - vēji klusi šalc,
Putni gaisā lēni trauc,
Zemi silda saules stars,
Jo tajā guļas cilvēks mazs...
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-06-28 00:16 
3,14
 sekspiirs_5  2010-06-28 08:01 
Tos "jo" un "bet" met nost, tad domā par pārējo.
 esome  2010-06-28 08:12 
šķiet,tu tā patālu stāvēji :((
 blackeyedpea  2010-06-28 13:49 
Piekriitu shekspiiram , plus veel "un" arii jaamet nost , lai ritmiskaak izskan...
Par saturu - tas temps, kaadaarakstiits, vairaak velk uz "chastushku" , uz kaut ko
"nenopietnu", lai arii rakstiits par nopietnaam lietaam un laikak jau ar
liidzjuutiibu...
 blackeyedpea  2010-06-28 13:49 
kaadaa rakstiits - atsevishkji, atvainojos. "laikam jau" - labojums...
 klusaisMiileetaajs  2010-06-28 21:39 
Jo majo..! Te nav nekādi joki.
 lauvene4  2010-06-29 12:42 
piekrīt visiem; par sausu ir un par seklu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?