Papardes zieds

Pa līkloču taciņām aizved

Tu mani kur papardes zied,

Pirms saullēkts to ziedlapas aizver,

Būs mājās tad skumīgi iet.



Man jāredz ir Jāņu nakts brīnums,

Ko meklēt pa pārīšiem skrien,

No bērnības nostāstus zinu,

No karstas sirds papardes zied.



Mirdz jāņtārpiņi uz smilgām,

Pie kājām kā zvaigžņota nakts,

Mēs runājam abi par ilgām,

Par mirkļiem, kas aiziet un nāks.



Un nemanot uzplaucis priekšā,

Kā brīnums, skaists papardes zieds,

Kā naktstaureņi no gaismas,

Tā mīla mums aizmirsties liek.