Te laimē uzturējos

Atceros - kaut kad te biju
Pēc mana smaida ēnas,
Kas it kā turpinājumu gaida.
Kā var pagarināt laiku,
Kas šodien jau pārziedējis
Un tagad tas pavisam cits?

Ja varētu to aplikt ar nodokli,
Tā vērtība segtu manas skumjas
Un izbirušajās asarās izkustu sāls.
Varbūt apdrošināt tā laika laiku
Uz atmiņu transformāciju šodienā,
Tad skumjas mulstu vasaras vitrīnā-

Re, te es biju un smējos,
Dzīvoju un laimē uzturējos...