Veca laiva

autors: Optimiste_69 [dzejoļi]

No paša rīta,
Negaidot, kad saule ausīs,
Es brienu baltās kāpu smiltis
Vējam līdz.

Tas ved
Caur pelēkzaļām vālēm,
Caur asiem grīšļiem,
Pilniem grāvjiem.

Mēs esam klāt...

Viss kluss,
Pat jūra nešalc-
To neskar vēji-
Ūdens rāms.

Pat kaijas-
Gaisa pavēlnieces-
Par jūru neceļas
Un gaisu nepāršalc.

Es piesēžu
Pie vecas laivas,
Kam cauri sāni,
Desmit gadus
Zvejnieku še uzticīgi sagaidot

Un katru rītu
Līdz ar jaunu viesi
Uz baltām smiltīm
Dzintar vizējumu
Ausmas staros vērojot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
esome	2010-06-25 10:16
līdz -ūdens rāms- noskaņa :)) tālāk nedaudz samocīts
Optimiste_69	2010-06-25 12:08
Kuram kā, bet paldies par komentāru;) Ja godīgi, tad es vispār sāku rakstīt ar pēdējo pantu...
klusaisMiileetaajs	2010-06-25 15:11
Nu, un kas notika tālāk..? Ko jūs tur pie laivas darījāt? Vai tas otrs bija zvejnieks? Un nestāsti mums te, ka remontējāt laivu! :))
kodax	2010-06-25 20:53
Vai dzejolis tapa no beigām? Mazdrusciņ samocīts jau ir. Nekas - noliksi maliņā, doma piebriedīs un viss būs ok. Man viens šodienas dzejolis arī jānoliek plauktiņā, lai piebriest. Veiksmi, Optimiste!
assortina	2010-06-25 21:04
Man liekas - nepabeigts! Pēc turpinājuma prasās!!
Optimiste_69	2010-06-26 19:44
Ak šie vīrieši, visu jums jāizstāsta;) Nekas nenotika tālāk-laiva palika laika varā. --- Īstenībā varētu būt, ka prasās nobeigums, bet es ar nodomu atstāju tādas beigas-tā teikt-viss vēl var notikt;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!