Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es zinu..
es zinu
tas ir neprāts bet es tam ļaujos es ik brīdi redzu tavas acis kas vērojoši skatās es redzu tavas lūpas kas runā bet es netveru domu manas domas debesīs joņo es alkstu piekļauties kaut arī apzinos ka tikai es pati uzbūrusies sev šo sapni aizliegtā dārzā es iegājusi un aizliegtas ogas es gribu tās šķiet tik sulīgas,dzīvas bet tās nav domātas man es kā zagle,tik rauju un rauju es gribu nemanīta pārvērsties par putnu jo putni jau drīkst svešas ogas raut es alkstu lai man būtu spārni es nespēju dzīvot ja nelidoju sapņu,izjūtu un kaisles pacelta es nespēju dzīvot bez spārniem un sapņiem bet...vai manā dzīvē tikai sapņi radīs prieku es taču dzīvi dzīvot gribu un tai aizliegtā dārzā es ogas zagt gribu kas nepieder man...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|