Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ja es tevi mīlētu, un reiz Tu nosauc mani par kuci
Tad es ātri spēšu savu mīlestību pārdomāt.
Lai maksā visu, man būs pa spēkam - Pamsest sevis radītās ilūzijas par tevi. Savas mīļākās pasakas. Es atstāšu tos domu pavasarus, Kuros mēdzu ar tevi par mīlestību sarunāties. Tikai pamēģini man iecirst... Ar cirvi vai vārdu. Pat nelūko atvēzties, - Es būšu jau prom. Lai vai kā. Es atstāšu tevi, Līdzīgi mātei, kas savu bērnu atstāj, Vienalga, vai tas zem krūts, vai gultīņā dus. Es necentīšos pārvārīt tevi otreiz, Cenšoties glābt savās acīs tavu trūdošo miesu. Nenāc, vairs necentīšos tevi sagremot, Uzdzerot, tavu radiņu bruvēto dziru. Trīs sekundes laika tev izvākties būs. Viens, divi, trīs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|