Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

marīnītes... (sievišķīgā) ;)

tāds svēts un svinīgs brīdis:
ir debess grūta -
tūkst viņas gaiši zilais vēders,
raibs baltām mākoņpuķēm.
varbūt uz nakti jūra pieņems
jau jaunu spožu zvaigzni
uz sava zilizaļā zīda.
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2010-06-10 19:25 
Nu ja-vēš būs ko iepūtelējis...
 leone  2010-06-10 20:46 
Neparasts skatījums uz debesīm.Un ļoti sirsnīgs,sievišķīgs.:)
 piparmeetra5  2010-06-10 22:47 
Lasot rodas netveramības sajūta. Jaukas rindas...
 hefny  2010-06-11 00:11 
mjā
Tāda īpatnēja tēlainība.
Man prāts vēlas prasīt-vai tas emocionāli tēlains
tvērums jutoņai,
vai tur ir arī kāds apdziedāts fakts?
 klusaisMiileetaajs  2010-06-12 12:43 
Kam tagad viegli! :)
 malva  2010-06-12 13:07 
pareizi, klusais, pat debesīm ;) bet viss skaistais taču nāk caur gŗūtībām
:)
paldies pārējiem komentētājiem. taisni prieks - visi iztēles bagāti :))
 Ezjule  2010-06-14 13:52 
Kārtējā vienreizīgā marīnīte! Paldies par vārdu gleznu!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?