gulēt tavā klēpī

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es gulēju tavā klēpī:
Un dzirdēju viņa skaņas.
Kā kukaiņi knosās un dzied,
Kā skaras šūpojas zaļās.

Es gulēju vērdamies zvaigznēs,
Kas skūpstus meta uz leju.
Es gulēju tavā klēpī-
Bez acīm, bez mēles un sejas.

Es gulēju zemes klēpī:
Tik miris, cik miris var būt.
Teic klēpi- tu valgais un aukstais:
Vai mirušie līdzīgi jūt?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-06-10 10:34
Jā,susuri,nāk Jāņi...Vaiņagos mēdz pīt Jāņu zāles,bet Jāņos visas zāles ir Jāņa zāles,redz.Bet Tu tās esi saēdies...m-jā...laiciņš labs(izstaipās)k-he.
sekspiirs_5	2010-06-10 11:09
Tu par zemes klēpi...tad jau viss saskan, a es 1. pantā jau saausījos...un vēl skaras...
piparmeetra5	2010-06-10 14:24
Pēc peldes klēpis kādu brīdi var likties pavēss...
assortina	2010-06-10 18:53
Nevārties pa zemi, tad nenāks visādas dumas domas galvā! Salīdīs ērces kažokā - nebūs , kas ārā lasa!!
kwazimorda	2010-06-10 19:22
Šittā erotiku nomaitāt...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!