Dzejdaris

Viņš klīda savos domu labirintos:
Kā nošņurcis suns starp miskastēm.
Ar acīm gurušām, meklējot domu graudus,
Bet kājas mirka dubļos un pelavās.

Kāds pacēla kāju, lai iespertu-
Pa klaidoņa kaulaino pēcpusi:
Bet zini, ne graša es nedotu-
Ja ,, labvēlis " kāju sev salauztu.

Tā aizklīda dzejas skumjajos lauciņos,
Kas veldrēs kā kvieši guļ sagāzti.
Bars vientuļu, badīgu dzejsuņu
Ne mīlēti, lasīti .. pārprasti.