Anonīmie mīlētāji.

Es Tev nekad neteikšu: „Skūpsti”,
Bet tas nenozīmē,
Ka Tu nevari tuvoties.
Tava saldā elpa uz manām lūpām -
Mana mīlestības deva,
No kuras nespētu atteikties.

Tāpat vien gribu,
Lai no mana pieskāriena kūsti,
Lai, nebilstot ne vārda,
Mani lāča apskāvienos gūsti.

Es gribu atpakaļ tauriņus,
Kas tricināja manu prātu.
Gribu ar laimīgu smaidu sveicināt kaimiņus.
Es uzlīmes ar sirsniņām krātu.

Es tik traki ilgojos.
Bet man netic neviens,
Jo tagad mēs tēlojam nopietnos.
Ir aizmirsts pēdējais pieskāriens.

Tu nežēlīgi manu sirdi ārdi,
Bet, lūk, šie būs pēdējie vārdi..

„Es Tev nekad neteikšu: „Atnāc”,
Bet tas nenozīmē,
Ka Tu nevari nākt.
Vienkārši man tik ļoti gribas,
Lai Tu atnāc pats.
Neaicināts.”