Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Par skaitīšanu

Izkūstot pilienos sīkos,
Mēs apjukuši no laimes,
Un aizmirsuši par vienu,
Ka nepieciešams ir - skaitīt.

Gan zvaigznes, sekundes, pirkstus,
Gan ziemas un savas lomas
Gan jāņuguņu dzirkstis
Gan apaukstēšanās kaites...

Un tā tas katru reizi,
Jo rokai tik pieci pirksti.
Ja abi saliksim kopā -
Būs divtik nepareizi....

Bet zemeslode tik sviežas,
Un taisa pagriezienus,
Kā cenzdamās mūs nomest,
Jo tāpēc jau viņa griežas...

Tu - Saule! Es - Pavasaris...
Ej projām... – Sirds skaļi lūdzas.
Un neskaitām atkal, un kūstam
Kā sajukuši... Ko darīt?

Ja kopā reiz salasītu
Tos dzīves laimīgos mirkļus,
Vai rastos kāds neizkusušais,
Kas viņus saskaitītu?
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-06-06 14:02 
Cik naudas esi nolicis Krājbankā? :))
 assortina  2010-06-06 16:37 
Diez vai atrastos! :) Man patika!
 straume22  2010-06-07 11:04 
Kad man nepietiek skaitīšanai roku pirkstu, tad es ņemu talkā arī kāju
pirkstus...Vienmēr pietiek,ja ņem talkā tikai vienas kājas pirkstus,bet man švaka
redze-pirksti par sīku...kā rezultātā vienmēr saskaitu nepareizi...m-jā...vecums
nāk(sakārto brilli).
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?