Prāta Vētra

Neviens nav slinkāks
Par pašu sevi
Var būt tikai čaklāks
Par apkārtējiem
Un vasara atnāks
Garāmejot
Pieskarsies laikam
Ar savu tavējam
Lai atstātu Tevi
Uz mirkli vējā
Tā ir iespēja
Atcerēties sevi
Kad biji tik jauns
Lai ne jau skumtu
Bija sakrāsojies
Laiks pēc klauna
Lai priecīgs būtu
Tas paliek ļauns
Vērtības zūd
Vecums kā plūdi
Par sodu jāstāv
Ūdenī līdz zodam
Dots devējam
Vienmēr atdodas
Ceļu vienmēr
Atrod pazudušais
Jo gaisma tumsā
Spīdēt nepārstāj