Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana Jūrmala

Mana Jūrmala dziedē brūces,
Manā Jūrmalā vasara mīt
Tad, kad smacīgais pilsētu bruģis
Zoļu taktīs atskaņas sit.

Manas Jūrmalas elpā – priedes,
Jūras saulrietu sarkanais zelts,
Meža sūnu nopietnais briedums,
Sāļais ūdens, kas plaukstā smelts...

Manas Jūrmalas sirds - koka mājās,
Mazos namos, kam senatnes vaigs;
Mana Jūrmala – dvēseles māja,
Manā Jūrmalā apstājies laiks...

(27.11.2009.)

© blackeyedpea, 2010
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-06-01 09:19 
..re zaarx jau nevar tuksjaa staaveet — vakar nodegusi Korneeliijas Apsjukruumas
maaja ar visiem manuskriptiem..
 hefny  2010-06-01 09:47 
hmm,vai atkal dedzinātājs--kam vajag to zemi īpašumā dabūt!pa freijo,ja jau
nosvilināja!
Izsaku-līdzi jušanu!
nu par to laika apstāšanos-nu nezinu--tais
skaistajās,nenojauktājās,nenodedzinātajās celtnēs--patiesi-ir laika elpa,bet tais
bāgātnieku-nabago monstros,nu laiks ir kā nesmukums orkāns plosījies-vietām.
 assortina  2010-06-01 19:18 
Skaista dzeja! Burvīga noskaņa!
 klusaisMiileetaajs  2010-06-01 22:02 
Kurā vietā Tu tur Jūrmalā dzīvo?
 blackeyedpea  2010-06-02 08:34 
klm, Riiga, Riigaa dziivoju! :) Lai gan (sekspiirs nelaus samelot) - naaku no
Zemgales :))
 bariss  2010-06-03 13:01 
Gan jau tas laiks atkal kustēs, kad Munkevics nāks mājās:DD. Bet dzejolis jauks:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?