Ziedu laiks

Maigi ar lūpām skar pieri man vējš,

Ceriņi draudzīgi apskauj ap pleciem.

Krejmeņu, ceriņu aromāts spējš

Ziedonī apreibt liek jauniem un veciem.



Kastaņa zarus pret debesīm ceļ...

Tūkstošiem sniegbaltu sveču deg plaukstās.

Skaistums, gan, mūžīgs nav, mazliet tā žēl,

Dabā viss mainās, uz priekšu laiks traucas.



Jasmīnu, zemeņu aromāts jauks

Tuvina Jāņiem, tie smaržos pēc siena...

Ļaudis no pilsētām zaļumos brauks

Laikā, kad garākā gadā būs diena.



Jāņi steidz nobaudīt alu,ko sniegs,

Līgas no kambariem ārā ceļ sierus,

Jāņbērni pļavās pēc Jāņzālēm ies,

Vainagiem izrotās mazus un lielus.



Kur speru soli, viss smaržo un zied...

Pavasars, vasara, rudens ir ziedos.

Ziemā, kad sniegpārslu tūkstoši snieg,

Liepziedu tēja ar vasaru vieno.



Atmiņā medainā liepa kā skan,

Sienāži sisina nopļautā zālē...

Kaut ziemā salti, zied sirsniņa man,

Vasara manī, ne kaut kur -tur tālē.