Negaiss

Jūra šalko,
Viļņi veļas,
Līdz ar aukstiem vējiem ceļas.

Baltas putas
Dzen uz krastu,
Uzveļ smalkām smiltīm nastu.

Kaijas strauji gaisā ceļas,
Pretim vējam spārni stājas,
Pat ar vētru neapstājas.

Sākas negaiss,
Lietus gāž.
Zelta saknes gaisu šķeļ,
Pērkons dārd un līst arvien.

Tas ir negaiss,
Bet tas rimsies,
Jūra aprims,
Vēji stās,
Saule pāri horizontam nāks.

Paliks tikai kaijas gaisā,
Lai ar jaunu vētru stāt,
Kur tam palikt-
Debess plaisā.

Debesis-
To otrās mājas,
Dzimtene,
Kur nāk un iet,
Projām mūžam neaiziet.

Mūžam brīvi,
Mūžam jauni,
Dzīvo sev un nav tik ļauni...

Skan jau labi,
Bet kas zina...
Labi tur,
Kur mūsu nav.

Labi ir,
Bet varbūt nav.