Bez nosaukuma

autors: Aivis_Stirninieks [dzejoļi]

Cik daudz atšķirīgu cilvēku...
Stacijā sēžot, domāju es.
Daži smejas kopā ar savējiem,
Taču cits stāv ar smēķi zobos viens pats.
Cik daudz dīvainu cilvēku...
Cits ņirgājas par citu,
Bet kāds cits to patur sevī.
Cik dažādi esam....
Būs, kas staigā pasaulslavenos brendos
Un būs arī kāds, kas ubagos uz ielas.
Cik kautrīgi esam...
Dažs runā pa telefonu pie sevis klusītiņām,
Bet atradīsies kāds, kas arī bļauj.
Cik laimīgi esam...
Daudzi plūst pūlī ar smaidu,
Taču būs arī kāds bēdīgs.
Galu galā mēs esam tik dīvaini...
Taču tas tikai tādēļ,
Lai mūs-cilvēkus
Kāds ievērotu, sadzirdētu un uzklausītu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-05-21 07:52
Visus neesi ievērojis,jo ir klibi,stīvi, līki, greizi,resni,tievi,īsi,gari u.t.t.
Naktsvijole_es	2010-05-21 16:00
Tas ir tapēc,ka esam radīti,ne klonēti..:)
klusaisMiileetaajs	2010-05-21 19:21
Baigi dīvainie ir, jā!
assortina	2010-05-21 21:58
Jā, dažāda tā pasaule!
lapsu_aacis	2010-05-22 01:09
no dzeja she ne smakas. plus, visu iesaaceeju kljuuda- paskaidrojuma teikumi peec katras galvas rindas.
ofni	2010-05-23 20:41
nu tā jau ir. arī šeitan - "lai mūs (jūs)cilvēkus kāds ievērotu, sadzirdētu un uzklausītu." - Mērķi esi sasniedzis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!