žannas pusmāsa?

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Viņa sēdēja uz karstām oglēm
Tik viegli kā spalviņa.
Viņas āda brūnēja un plīsa,
Bet viņa gulēja un smaidīja.
Smaidīja, smaidīja:
Ar bezzobu muti man smaidīja.
Ne viena vārdiņa..
Ne vienas asaras.
Viņa saliecās līkumā
Un pa muguru ieplīsa:
Mana tu, mana tu
Mana tu, mednieku desiņa.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-05-17 18:39
Mednieku desiņa bez šķidruma,kas līst tievā strūkliņā nav nekas.
klusaisMiileetaajs	2010-05-17 18:43
Nāfig par desām dzejoļus rakstīt? :)
assortina	2010-05-17 20:04
Ēst vajag mazāk, tad dumas domas nenāks galvā!!
ehidna	2010-05-17 20:50
Tauciņi nepilēja no desiņas?:)))
Naktsvijole_es	2010-05-17 21:18
-iztēlojas,kā tā desiņa smaida..un sāk smieties-..:)))
sarma7	2010-05-18 02:23
Ideāla desiņa, citas čurkst un izdveš dažādas skaņas...:)...Kaut kāda liesā bija Tev gadījusies...:DDD Lāci, ar steigu meklē sievieti, lai nav jādzejo par desām...:)
Susurlacic	2010-05-19 11:02
Ko nu Sarm.... desa... tas ir tik romantiski:):)
kodax	2010-05-19 17:22
Ļoti romantiski! Vai nebija mazuma piegarša...mīlestībā? :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!