Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Norai Bumbierei
Man tirpst, man karsts, un atkal salst,
Kad Tevi izdzirdu no jauna... Šī smeldzes pilna, silta balss! KĀPĒC Tu aizgāji tik jauna?! Tik spoža, kaismīga kā liesma, Tu „dedzināji” skatuves, - Bez Tevis skan man „Mēmā dziesma” Un citas dziesmu krātuvēs... Bet sāp arvien, un gadiem pāri Tavs smaids man rotā atmiņu. Paldies, ka manu zemi skāri Ar maigas gaismas laternu... © blackeyedpea, 2009 (05.12.2009.) P.S. Šo dzejoli veltu sievietei, ko uzskatu par etalonu latviešu estrādē – dziedātāju, kurai manā skatījumā nekad un neviena nelīdzināsies... Leģenda... Noliecu galvu Tava talanta priekšā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|