Meitai

autors: tausts [dzejoļi]

Tu mans prieks un skumjas,

Mans bērns un cerība.

Tu mana smieklu vācelīte,

Un mans bēdu kamolītis.

Tu cilvēkbērns ,kas dzīvi nepazīst

Mans dzinulis,mans spēks.

Tu jaunības asums manī,

Visskaistākais kas var būt.

Viss,kas bijis un viss,kas būs,

Domās stiprinās mūs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2010-05-06 23:49
Ļoti jauks veltījums!!
lapsu_aacis	2010-05-07 04:23
jauks ta jauks, bet mani neispaardiija. tur kaut kaa meegjinaats pateikt pa bikim no visa, sanaacis haoss. beigas vispaar neliimeejas.
klusaisMiileetaajs	2010-05-07 07:00
Ko tu, lapsācij, atkal..! Tausts taču raksta, ka domas visu stiprinās. Tu arī nopietni padomā, varbūt tomēr beigās viss salīmējas un iespārda arī. :)))
lapsu_aacis	2010-05-07 07:19
klm, ja tu katru riitu tik agri celsies, es tev uzlikshu sausaas kljavas laastu, ibio! -piedraud- nu, prjam pakaljaste!
ehidna	2010-05-07 08:35
Neseki, neski,ka tas mazulītis dzīvi nepazīst!Viņā daudz informācijas slēpjas. Daudz baltu dieniņu bērnam un tētim!:)
straume22	2010-05-07 08:42
Kas var būt labāks par šo!(iesper ar apavu lapsim pa asti) Jaukas, mīļas,sirsnīgas rindas!
Plaanpraatinjsh	2010-05-07 08:48
Ak tā?
lapsu_aacis	2010-05-07 08:53
-uzber straumaacijam uz galvas spanniiti ar zaljiem aaboljiem-
straume22	2010-05-07 09:02
Ar sasaldētiem???Nu pal-dies,lapsiks!!Beidzot kas svaigāks tika rīta pusē(visādam gadījumam tur ļaunu prātu)...
FAETONS	2010-05-07 18:51
:))
ahma	2010-05-11 19:16
Jauks un sirsnīgs ::)!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!