Gunārs Zibens bērnībā ar lellēm paslēpes spēlēja

Vienmēr vinnēju, lelles mani neatrada!

Ar bildi pa acīm, smaržu pa nāsīm
Izlaizītām ausīm, tverot gaismu
Tumšā naktī, katrs sapnis labs
Ja vien saldo miegu, netraucē tas
Gadalaiki mainās, lelles kā sēnes
No sēņotājiem paklausīgi baidās
Bailes pašas ņirdz, jo reta lelle zina
Ka tās tādas stulbas iedomas vien ir
Viss ģeniālais vienkāršs un labi strādā
Nav viena iemesla, lai būtu savādāk
Gaismas nepaliek vairāk, ne mazāk
Visur vieni un tie paši vārdi, uzvārdi
Vienmēr izpārdota un dārga izrāde
Tikai mieru, skaidrs, ka visiem gribās
Lelles pietiks visiem, šodien akcija
Ņem uzreiz, ar aizvērtām acīm


Atkāpe - brīdi atpakaļ, sēdēju mašīnā, klausījos uzmini kādu izpildītāju un uzrakstīju...