Dāvini mīlestību

Kad pavasarī daba mostas,
Kad ziedi raisās,bites rosās,
Un sarūk ziemas garās naktis,
Ir atausis jauns dzīves rīts.
Pie debesīm sniedz saule kvēli,
Slīd mežezeros gulbji cēli,
To trauksmi, kuru katrs jutis,
No jauna jutīs mūsu sirds.

Dāvini mīlestību,
Dāvinot putna dziesmu,
Dāvini mīlestību,
Kad saulstarīti man sniedz,
Dāvini mīlestību,
Sniedzot uz lūpām skūpstu,
Dāvini mīlestību,
Sirdī to gaida ikviens.

Kad vēji kokiem notrauc lapas,
Un zarus ieskauj balta sarma,
No saltuma ir jāuzmanās,
Lai mūsu sirdīs neiekļūst.
Cik krāsainas ir atvasaras,
Cik skaisti dejo sniega pārslas,
Ar lūpam ziemas novakaros,
Uz pavasari durvis ver.