...mana zvaigzne...

autors: __Semux__ [dzejoļi]

Mana skaistā,vizošā un spožā,

ved mani mājās!

Tu noslauki asaru man,

kas sāļa uz vaiga kavējas....

Tu mana spožā,mana liktenīgā,

ved mani mājās!

Tu mana spīdošā un nezūdošā,

rādi man ceļu,

kaut kājas akmeņus bridīs un asiņos,

Tu mana vizošā un mīļā,

ved mani mājās!

Tu mana zeltīti sidrabotā,

Tu zvaigzne,laime,kas iekalta kaklarotā,

ved mani mājās,ceļu man rādi,

pa dzīves takām vadi..

-uz mājām!

Tu - manu sidraba vizulīt,

ved mani mājā,

kaut arī naktī

sidraboti tālā!

~Semux~

30.04.2010

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2010-04-30 23:22
Debesīs daudz zvaigžņu, galvenais atrast savu vienīgo...:)
assortina	2010-04-30 23:27
Filosofisks!
lapsu_aacis	2010-04-30 23:42
beigas galiigi garaam un veel- taalu un sargaajoshu, praktiski netveramu, reti kad saliidzina ar tuvu un miilju. iipashi, ts attiecas uz debess kjermenjiem. neiespaardiija akmenji uz celja. olji,skjembas -jaa, bet ne akmenji. un ne bri$anai.
laukroze	2010-05-01 00:03
laikam par polārzvaizni..;)
klusaisMiileetaajs	2010-05-01 08:39
Virs Mildas ir trīs zvaigznes. Skaties uz tām un brauc mājās no Anglijas! :)
esome	2010-05-01 09:03
par daudz epitetu tavai zvaigznei, virkne no tiem sinonīmi, kas nepastiprina tēlainību... vai akmeņus var brist:((
dadzisgan	2010-05-01 10:21
kas i ,Esome, tiešām nemāki akmeņus brist?
Naktsvijole_es	2010-05-01 13:51
Pēdējais pantiņš lieks.. Tici savai zvaigznei,tā vedīs..:)
tavssargs	2010-05-01 23:02
Nāc armijā!
piparmeetra5	2010-05-03 08:43
Mīlestības pilns dzejolis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!