Es neko vairs nerādīšu
Es neko vairs nerādīšu
Tikai turpināšu vērot
Kaut vai divu spārīšu
Nevainīgo līksmi dejot
Pāris vārdus pārmīšu
Ar vēso meža strautu
Akmeņos tas pamīšus
Krīt neviena nenojausts
Siltos gaismas glāstos
Gozēšos kā hameleons
Kā pasakainos stāstos
Tāpat mans noslēpums
Viedokļi par dzejoli |
Plaanpraatinjsh |
2010-04-29 14:40 |
Rodas iespaids,ka nevainīgā spārīšu vērošana ir tikai iegansts,lai īstenībā novērotu strauta foreles... Kāds te noslēpums. |
straume22 |
2010-04-29 15:29 |
Baudāma Dzeja. |
ZARNU_MAISS |
2010-04-29 17:18 |
Prieks, ka esi attīrījies no negatīvā - rezultāts šis dzejolis,bet visi lasītāji,kuri arī ir attīrījušies,to uztvers un novērtēs ar baudu. |
kwazimorda |
2010-04-29 17:36 |
Pareizi darīsi.Es ar-kā iepriekšējo reizi parādīju,tā noskauda...Sarāvās,saļima un ar tādu pat trešklasnieces nenobaidēsi...:(( |
klusaisMiileetaajs |
2010-04-29 19:35 |
Ja arī nav ko sevišķu parādīt, tad jau tāpat pa reizei var padraiskoties. Nekrīti nu uzreiz pesimismā! :) |
assortina |
2010-04-29 20:05 |
Hameleonam būt ,droši vien, ir interesanti!! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|