Piedošana

autors: GedertsPiebriedis [dzejoļi]

Pa ceļu meitiņ’ skumji nāca,
Tā galvu bij’ smagi noliekusi
Un dziļi domās nogrimusi,
Tā kavējās pie mīļākā.

Viņš tagad citai mīļi smaida,
Pie citas krūtīm pieglaužas
Un mīļus vārdus viņš tai saka,
Varbūt, ka laimīgs jūtas viņš.

Tā ceļ uz augšu savas acis
Pret debesīm un nopūšas,
Tā paceļ savas baltās rokas
Un atver rožu lūpiņas.

Tā lūdza skaņā enģeļbalsī
Par to, kas viņu atstāja,
Tā nelūdz, Dievs lai viņu soda,
Bet viņu mūžam aplaimot.

Tev piedodu es visu, visu,
Lai tikai tu var laimīgs būt,
Es piedodu tev noziegumu
Un savu sirdi upurēj’.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ZARNU_MAISS	2010-04-27 09:48
:))DDDDD Izskatās,ka Tu šausti sevi,jo kaut kad esi nodarījis pārestību kādai jaunkundzei,bet šaustīšana nelīdzēs - Tev jāattīras no negatīvajām enerģijām un jālūdz piedošana.
mazlacitis	2010-04-27 10:22
Nu te gan uztraukumam nav pamata.. Ja tas tēviņš neko nav solījis , tad par ko skumt??:) Un meitiņš tāds maigi pamuļķīgs rādās :):)
sekspiirs_5	2010-04-27 10:34
Patīk tas retrostils.:)
FAETONS	2010-04-27 11:52
Uzvēdīja 19.gadsimta elpa, pēc stila un tēmas.
Naktsvijole_es	2010-04-27 14:56
Šis dzejolis man liek domāt,ka cienījamais dzenieks tikai tagad ir spējis iejusties kādas, sen senos laikos atraidītas, mīļotās ādā un tieši tapēc tas skan tik seni..un izjusti,jā, laiks iet,bet sirdsapziņa nenoveco..:))
Plaanpraatinjsh	2010-04-27 16:31
Ģedert! Kas ar Tevi,atkal nelaimīga mīla? Nu gan kā ar smilšpapīru pa sirdi nolaidi.Skarbi un spēcīgi.:))
klusaisMiileetaajs	2010-04-27 17:08
Lūk, kādām jābūt sievietēm! :))
kwazimorda	2010-04-27 18:30
Jā,klM!Pat vēl jaukākām!!:))
assortina	2010-04-27 20:14
Jūsmiņš...!! :) Dikti saldsēra noskaņa!!
ehidna	2010-04-28 09:09
Piedošana jau paceļ cilvēku pašu un atbrīvo no nevajadzīgām mielēm!Bet laikam atkārtošos- tāds vīrieša augstrātīgais prātojums vien ir! Tas meitiņš pat asaru nonobirdina tāda pasaules skrējēja dēļ!:)))
ne_jau_taa	2010-04-28 16:34
Tas jau laikam par KlusoMīlētāju... :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!