Gaisīgie sapņi
No bērnības
Mēs macāmies ticēt
Labajiem sapņiem
Par nākotni,
Kas sagaida mūs,
Bet brīdināt aizmirst,
Kad sapņi ir gaisīgi
Tie aizlidot māk,
Kad augam mēs ticam,
Labajiem tēliem,
Šodien es esmu
Un tas jau ir daudz,
Jo zinu to,
Ka pats es varu,
Ticibū dāvināt citiem,
Un to man neatņems.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2010-04-24 18:09 |
| Neviens ir netaisās tev neko atņemt. :))) |
| Naktsvijole_es |
2010-04-24 19:32 |
| Tad dāvini to..ticību un arī pārliecību,ka tas ir patiesi.. |
| gunarszibens |
2010-04-24 19:49 |
| Vot, to es saprotu! :) |
| netaakaavisi |
2010-04-24 20:44 |
| ļoti labs... |
| piparmeetra5 |
2010-04-24 21:02 |
Publicists savu uzdevumu veicis,-
Ar savām domām citus sveicis... |
| assortina |
2010-04-24 21:16 |
| Labā nākotne kā Klīstošais holandietis!! :) |
| gunarszibens |
2010-04-24 21:38 |
| Pamostās, pamostās! :) Nākotne ir mākslīga zinātne. |
| lapsu_aacis |
2010-04-25 03:48 |
taa pati kljuuda- vieni vieniigi paliigteikumi ar paskaidrojumiem...
sorr,
njekatjit... |
| Plaanpraatinjsh |
2010-04-25 20:10 |
| Jā,tādus vispārinājumus lasīt ir pat kaitinoši. |
| sarma7 |
2010-04-26 08:17 |
| didaktisks...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!