Sprīdītis.
Pa to pašu ceļu,
Pa kuru sirds satraukti pukstēja,
Kur rūķi ceļmalā un purvā zelta naudu kaļ
Pa to pašu ceļu
Paradokss, es zinu,
Mamm, es nāku atpakaļ.
Man nav neviena cita
Tik ļoti sev kā Tu.
Tālāk no Tevis par tūkstošo metru
Es neredzu.
Es neesmu vairs bērns.
Ak, ja Tu zinātu!
Cik daudz gar ceļiem krīt
Degošu komētu...
Mamm? Es drīkstu klusēt?
Gaidi. Es nāku rīta pusē.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2010-04-24 18:15 |
Interesanti, ko tad tādu noklusējamu pa nakti kilometra attālumā no mājām varēji
sastrādāt? :))) |
| Plaanpraatinish |
2010-04-24 18:36 |
| Tu vienu dienu būsi mana! |
| Naktsvijole_es |
2010-04-24 20:14 |
Tik ļoti piederošs...
patika.. |
| piparmeetra5 |
2010-04-24 20:40 |
Izlasot dzejoli radās tāda kā vajadzība pēc izmaiņām -Sprīdītim vajadzētu pieņemt
citu niku. |
| assortina |
2010-04-24 21:09 |
| Smuki! :) |
| lapsu_aacis |
2010-04-25 03:16 |
3-rindees riimeejas katra treshaa, chetrrindees - katra otraa. saliec vismaz vienaa
ritmaa taas visas, lai nav jaadeklamee ahmatova un peeksnji jaapaarlec uz "kuda
idjom mi s pjatachkom"
|
| Cherrrry |
2010-04-25 19:35 |
| A man speciaali lika jauktu ritmu un bezritmu veidot dzejas kritikje ;) |
| Plaanpraatinjsh |
2010-04-25 20:22 |
| Neraksti kā liek. |
| lapsu_aacis |
2010-04-25 23:27 |
2. LIKUMS
dzejnieks auditorijai uzskjauda, nevis taisnojas! :) |
| ofni |
2010-04-26 15:11 |
Tev jau teicu - ej lūdzu savu ceļu.
Kritiķi ir priekš tam lai kritizētu, kā viņi
neprot. Ja Tu vēl ieklausies un dari , kā viņi liek - nomaldīsies.
Manuprāt šis
darbs ir samocīts, bez elpas.
Domu sapratu, bet neej mājās mammai lūgt padomu kā no
s..... ārā tikt, vaicā padomu, kā tajamos sajust pa gabalu!
:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!