Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dzīves stāsts.
It kā eju es
Gar to ielu mēs Tur mēness nespīd Kad ceļa gaisma vīd Un blakus atkal kāds nīd Par to ka gaisma vairs nespīd Bet rīt – saules gaisma krīt Un tomēr vai tas ir viss ? Ik minūti es domās par viņu Un klīstu pa pasauli bez miņas It kā apmulsis un bez ziņas. Hmm... Tavs skaistums apbur Tas vienkārši mani piedur Un manā skatienā ieurb To skatu kad nāci man pretī Pienākot klāt, pasakot ČAU Un es pie sevis nodomāju – auuu . Sveika, kā iet ? Un pēc laika viss noriet Tik skumji kā zieds nozied Un viss apkārt izzūd Kad tevī sajūtas zūd Mana sirds lūzt It kā pieduru Un savā ziņā es viņā ieraugu To kur nekur nemanīju. Viņas acis mirgoja Tajās spīdums siroja Un it kā sakumā joņoja Bet beigās laikam kaut kas nojuka Un viss dzīvē sajuka It kā pajuka... SABRUKA Un manas acis atguva Bet viņa pamuka Lai gan bailīgi Viņā tālāk no manis aizmiga Un sajūtas atkal pagrima Bet ar laiku sejā smaids atdzima
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|