Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Realitāte mīlestībā
Būt kopā Līdz nāve mūš šķirs
Kāzās to apsolam viens otram Mīlēt pat, ja kāds no mums mirs Visbiežāk to sakam pa jokam Mēs mīlam kādu tik ilgi Kāmēr neatnāk labāks kāds Un tad sāk rasties strīdi Un mīlai tiek uzlikts vāks Tad sākas krāpšana, meli un asaras Un sirdsapziņa, kuru negribas just Un kā iet uz beigām vasara Tā draudzība arī sāk zust Bet dūšas nepietiek nevienam Atzīties otram ko jūt Pateikt, ka labāk ir dzīvot pa vienam Un kopā vairs negribas būt Tāpēc gadu vai divus vai desmit Tiek spēlētas jūtu paslēpes Līdz viens no jums vairs vienkārši negrib Turpināt šīs muļķīgās spēlītes Jūs strīdaties izliekoties, ka gribat ko labot Par šķiršanot domājot- pārdzīvojat Bet ja jūs salīgtu tam jāgas tāpat vairs nebūtu Un to jūs labi zināt, lai kā jūs to noliegtu Tad beizot jūs izlemjat šķirties Dzīvojat atsevišķi Bet kādēļ jūs nevarat rimties?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|