Mana dzīve,...

Mana dzīve kā kuģis ko jūra mētā
kam gribas piestāt krastā,
bet viļņu šalcošās bangas to pielaiž tik mirkli stāt.
jūra uz brīdi kļūst rāma un vējiņs pūš burās
un kugīti viegli tālāk tas pūš.
tad savelkas mākoņu vāli un nozibsnī debess jums
saceļas jūrā vētra un bangas,
kas kuģīti atkal no krasta rauj nost
cik ilgi tas slīdēt pa jūru, cik ilgi tā būs?
grib kuģītis piestāt krastā, bet negantie vēji
to atkal no jauna prom pūš
caur vētrām, caur lietavām
reizēm uzskrienot sēkļiem
un cīnoties asajiem aukstajiem vējiem
tas nepagurst- tas rāmi spītējot liktenim
savā gaitā tālāk plūst
tas nav tik rāms kā citi kuģi,
kas rāmi krastos stāj
tas kuģītis kas maldās,
tas tāds kā citi kuģi nav
Ar savu neatlaidību un savu spītu
tas droši ūdeņus šķeļ
un meklē sev īstu drožu vietu,
kur piestāt un palikt
...uz mūžu Tam!

- Līga-