vērtibas...nesaskaņas....bēdas...aiziešana....

Tu esi mana vērtība,
Kuru glabāju seifā jau mūžību.

Tu esi manas nesaskaņas,
Kuras cenšos aizmirst.

Tu esi manas bēdas,
Kuras asarām acīs es pazudinu.

Tu vienmēr aizej,
Kad esi man vajadzīgs.

Visas šīs lietas mīt manī...
Un tu esi daļa no tām...

Tu ar savām dusmām pazudini manas vērtības...
Tu ar savu prieku pazudini manas nesaskaņas...
Tu ar savu smaidu pazudini manas bēdas...
Tu...aizej ar smaidu uz lūpam,ar prieku sirdī un ar dusmām acīs...


vērtības...nesaskaņas...bēdas...aiziešana...
Jau atkal...