Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
MS LXIV [pavasaris nepāriet]
Es vairs nekritīšu tik zemu
tā kā tie, kuri augstu vēl kāps. Savus avotus līdzi sev ņemu. Dzeršu pats. Došu visiem, kam slāpst. [M. Melgalvs 1993] dzenu prom vārdus dzenu prom prom vārdi domas un texti tie un tās atnāk kā spaiņi un mani kā tādu aku tuksnesī izsmeļ sausu slāpst man pašam slāpst arī citiem izlietais ūdens nesasmeļams sasūcas zemē un smiltīs un tā puķe stādītā neuzzied pumpurā novīst un dziest.. *** vālodze lietu kliedz un kliedz zeme pulverī sausa kājas un domas putekļos stieg sējas laix bezūdens saulē gaismas tik daudz tik daudz skaisti bet rudenī oktobra vēji sausu smilti griež un griež nekur ne bēdām ne priekam kur apstāties dejot raudāt un skumt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|