Beidzot

autors: gunarszibens [dzejoļi]

Beidzot es redzu
Savām acīm
Mūžīgo gaismu

Tā vienmēr ir šeit
Kamēr maldamies
Pagātnē un nākotnē

Aizvērtām acīm
Mēs sapņojam
Par tagadni

Tik vien kā
Savas acis
Atvērt

Lai atmaskotu
Melu tēva
Paslēpes

Kurš viltus gaismu
Tumsā nes
Vien aklajiem

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-04-18 10:19
Sāc dzejot par mūžīgo tumsu,jo vulkāna izmešu mākonis pamazām sabiezē.
klusaisMiileetaajs	2010-04-18 10:32
Kaut kur šito dzejoli jau esmu lasījis. :))
kwazimorda	2010-04-18 11:01
Es arī.
piparmeetra5	2010-04-18 12:23
Mūžīgā gaisma - patiesības māte. Mūžīgā tumsa - melu tēvs. Vai es neteicu, ka viss labais iedzimst no mātēm!? :P :))
esome	2010-04-18 12:33
vai tad mūžīgā gaisma neparādās, kad cilvēks mirst :((
sarma7	2010-04-18 13:24
Piparmeetra5, nekaitini savu bērnu tēvu...:) :P
Naktsvijole_es	2010-04-18 14:45
Hmm...gudrs un redzīgs puisis esi..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!