Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dūre velkas man kabatā


Kājas pašas pēc darba ved mājās,
Tikai retais vien atskatās.
Dzīve katram mums dāvināta,
Katram svarīga savējā.
Pētu ļaudis ar gurušu skatu,
Dūre velkas man kabatā,
Velti meklēju šķindošu latu,
Tomēr neatrodu nekā.
Šķirstu Bībeli, meklēju baušļus,
Svēti gravēju atmiņā,
Atkal liktenis nospiež uz ceļiem,
Un izmisums ciemoties nāk.
Svecē uzliesmos manas dusmas,
Kā tauki nopilēs tās,
Kļūs spīdīga pukstētāja,
Kura bezspēkā sažņaudzās.
Tīri mazgāšu nolaistos plakstus,
Taps asaras kalnu strauts,
Tikai sāpēs dzimt labestībai
Kā mīlas auglim ir ļauts.







Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-04-18 10:30 
Kabatas biljards, ko? :))))
 Plaanpraatinjsh  2010-04-18 10:32 
Aizstaigā līdz baznīcai.
 kwazimorda  2010-04-18 11:00 
Štirlic!Jūs esat atšifrēts!!
Štirlics iebāza roku kabatā un padomāja-tas ir gals...a
kur gan pistole??...
 laukroze  2010-04-18 11:16 
kauč kas aizkstinošs..:), par to labestību gan nepiekrītu, jo dažiem ļaužiem jau tā
no Dieva dota bez visādām sāpēm.
 piparmeetra5  2010-04-18 12:34 
Ekspresīvs dzejolis.
 esome  2010-04-18 12:38 
vanadzienīt, sapos sevi,lai skatieni pamana :))
Spīdīga vietā tak laikam lasāms
spītīga ?
 vanadziene  2010-04-18 12:59 
Nē, esome, kad dusmas kā izkusuši tauki nopil, sirds kļūst spīdīgi tīra. Sirds ir
muļķe, spītīgas esam mēs pašas...:))
 Naktsvijole_es  2010-04-18 14:49 
Man patika..:)
Par pēdējām divām rindām piekrītu laukroze teiktajam...:)
 assortina  2010-04-18 22:18 
Jā, ekspresīvs!!
 lapsu_aacis  2010-04-19 04:33 
es piekaapshu,kad tas kulaks beidzot buus ierampaajies kabataa.
nee, paardomaaju-
pasauciet! :D
 sekspiirs_5  2010-04-19 09:46 
Man patika.
 hefny  2010-04-20 00:40 
Hmm, ekspresīvs?
Varbūt noskaņā-pabēdigs.
Patika par to kulaku,-iedomājos,kā cēlā
būtne,kurpītēs un svārciņos-dūri vīkša kabatā un tipina skaļiem solīšiem!
Tā dūre-tā
gan norāda uz slēptu ekspresiju.
Lapsācijam jāpaliek-gaidot,pagaidām
vismaz.
Nāc-pasēžam Mēnestiņā -uz lievenēm!Parunāsim ,tēju iedzersim--tik skaisti
pavasarī!
 gunarszibens  2010-04-20 11:27 
Vanadzien,
Apstājies, ieelpo, pieskaries.
Sajūti garšu mutē un siltumu
rokā.
Apskati visu, jo redzi gaismā.
Ieklausies vējā, ieskaties vērīgāk.
Lai top
atmaskota Tava dvēsele,
un saikne ar augstāko, kas aizmirsta.
Mēs esam radīti
pilnīgi,
Kā pati zeme, kuru staigājam.
Mēs maksājam velnam par visu,
kas mums
patiesībā vienmēr bijis.
Zeme ir pilnīga un laimīga,
Kā cilvēks prieka pilns un
taisnīgs.
Mēs dzīvojam velna pasakās,
drīz muļķa cilvēks par gaisu tam
maksās.
Attopieties jel, mēs dzīvojam gaismā.
Sadzirdi samaitāto domātāju
sevī,
slēdz to ārā, apzinoties, ka dzirdi.
Jo dzirdi Tu, dzīvā radība,
dvēsele,
Prāts vien instruments iekš miesas,
Kurš audzina mūs, kā lauva
tiesā,
Mūsu pagātni un nomoka par nākotni,
Jo nezin tas ko iesākt.
Bet ilgas pēc
aizmirstā sākuma,
Jūtam mēs katrs, no viena nākam.

Kurš vienmēr kopis dusmu
saknes?
Kurš maldināts tās devis kopt?
Ir melu vecis ar visiem mums,
Izspēlējis
ļaunu joku.
Izliekas par gaismas sveci,
Tumsā aklos piemānot.
 vanadziene  2010-04-20 21:53 
Gunarszibens, zinu jau zinu, ka cilvēks ir pretrunu pilns radījums, kurš visu laiku
meklē to kā viņam nav un nemāk priecāties par dzīves piedāvāto...:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?